Synthesis Music Media
Raksti News Media - Music / Video / Discography Tour dates Gallery - Event Photos Links About (Biography / Booking / Contacts)

TVNET intervija ar Bogdan Taran 2.apr.2012.

Iepriekšējais raksts | Nākamais raksts

Autors: Kaspars Zaviļeiskis (TVNET) / - 2012. g. 02. aprīlis, links: www.tvnet.lv


Bogdans Tarans uzskatāms par vienu no pašmāju elektroniskās deju mūzikas lauciņa veterāniem. Šomēnes (2012.gada aprīlī) viņš atzīmē divdesmitgadi, kopš popularizē šo mūziku dažādu Latvijas radiostaciju ēterā, tādēļ tikāmies ar Bogdanu, lai noskaidrotu, cik tālu tad visa šī darbošanās ir aizgājusi. Izrādījās, ka gana tālu un ar tendenci plesties arī dažādības plašumā.


Bogdans Tarans. Foto: Mārtiņš Otto / TVNET

Apsveikumi divdesmitgadē, kas «nolauzti» lauciņā, kurš, jo īpaši Latvijā, vairāk skaitās jaunu cilvēku darbības joma. Neteiksim, ka esi vecs, bet salīdzinoši jau ar milzu pieredzi. Kāda pašam ir sajūta – laiks mest mieru un dot vietu jaunajiem, vai tādu jauno, kam būtu vērts dot vietu, nemaz īpaši nav, un pašam kļūst arvien interesantāk?

Jaunie talanti, protams, ir, un tiem ir jādod iespēja sevi pierādīt, bet jebkurā gadījumā man ir vēlme turpināt un tādā pašā tempā un līmenī, kādā esmu.

Esi pamanījies padarboties pat pa dažādu valstu radio ēteriem: Igaunija, Lietuva, Baltkrievija, Ukraina, Moldova...

Patlaban Lietuvā neko nedaru. Pirms septiņiem astoņiem gadiem, kad mans raidījums bija «Eiropas Hitu Radio» ēterā, tas bija dzirdams visā Baltijā, bet šobrīd Lietuvā ir ļoti sarežģīti ar ne valsts valodu radiostacijās. Tādēļ viņiem ir grūti paņemt raidījumus citā valodā.

Respektīvi, krieviski.

Jā, tieši tā. Bet Igaunijā raidījums ir, ir arī Moldovā. Bija arī Ukrainā un Baltkrievijā, bet diemžēl tās radiostacijas izmainīja savus formātus. Tagad strādāju pie tā, lai atrastu citas stacijas, kur raidījums iederētos.


Bogdans Tarans. Foto: Mārtiņš Otto / TVNET

Kā tas īsti notiek? Tu producē raidījumu un mēģini to pārdot ārzemju radiostacijām?

Pēc idejas tas nozīmētu pārdot, bet tagad ir tā, ka visā pasaulē gandrīz katram dīdžejam-producentam ir savs šovs, tādēļ ir grūti konkurēt ar viņiem. Katrs grib savu šovu palaist pēc iespējas vairākās valstīs. Rezultātā naudu par to ir pagrūti saņemt. Labākais, ko sarunāt, ir tas, ka raidījums tajās radiostacijās skan. Manā gadījumā ir liels pluss tas, ka raidījums ir krievu valodā. Attiecīgi to var piedāvāt visā bijušajā PSRS teritorijā. Varu uzrunāt cilvēkus un pastāstīt viņiem par elektroniskās deju mūzikas un klubu lietām labi saprotamā valodā. Angliski tomēr tas ir sarežģītāk uztverams.

Tu piedāvā to pašu raidījumu, kas skan pašmāju radio ēterā, vai tomēr veic kādas izmaiņas?

Atšķirības ir tieši informatīvajā ziņā. Muzikāli tas ir tas pats produkts. Versijā, ko taisu ārzemēm, mazāk iekļauju mūsu vietējo informāciju – kur notiek kādi pasākumi un tamlīdzīgi.

Kad un kur tevi tagad var dzirdēt vietējais klausītājs?

Jau pusotru mēnesi strādāju «Spin FM» ēterā, kur sāku vadīt «Dance Box» latviski. Tas ir dzirdams piektdienās no desmitiem vakarā līdz pusnaktij.
Tie, kuri klausās radio internetā, var pieslēgties arī ceturtdienās no desmitiem līdz pusnaktij danceradio.lv. Tur raidījums skan krieviski.

Tu raidījumus veido tiešraidē vai visu iepriekš ieraksti?

2000. gadu sākumā strādāju tiešraidē, veidoju arī translācijas no kluba «Nautilus», bet tagad, kad raidījums jāsagatavo un jānosūta vairākām radiostacijām, turklāt ar atšķirīgiem ilgumiem, tad mēdzu visu ierakstīt. Ierakstu diena man ir trešdiena, kad arī visu sagatavoju.

Tiešraides konkursu tātad nav, un ēterā neviens neko rupju nevar pateikt.

Diemžēl nē. Tagad jau vispār radiostacijām būtu aizvien vairāk jāuzmanās, lai šādos tiešraides zvanos nedabūtu ēterā dažādas rupjības...

Kur tu dabū to jauno mūziku, ko piedāvā cilvēkiem? Pērc vai tev to sūta promocijas nolūkos?

Galvenokārt, procentus 80-85, es dabūju promo. Skaņu ierakstu kompānijas sūta savus promo materiālus, lai popularizētu izdoto mūziku pēc iespējas vairāk radiostacijās.

Promo mūsdienās ir kas – digitālie faili, kompaktdiski, vinila plates?

Pārsvarā tie ir digitālie faili. Kādreiz tās vairāk bija skaņuplates, bet tad tirgus bija lielāks, to varēja atļauties.


Bogdans Tarans. Foto: Mihails Minckovskis

Automātiski sanāk, ka pats, kā klubu dīdžejs, spēlē no digitāla nesēja, nevis no vinila platēm?

Es joprojām pērku plates, jo pēdējo gadu laikā dažas ierakstu kompānijas sākušas izdot savu mūziku tikai vinilā vai arī papildus digitāli tikai pēc mēnešiem trim vai četriem. Taču, gatavojot raidījumu, izmantoju tādu programmatūru, kuras dēļ nākas no platēm pārrakstīt mūziku ciparu veidā un šova vajadzībām izmantot jau failus.

Kur tu iegādājies vinila plates? Varbūt vari ieteikt interesentiem?

Pats galvenais, ko izmantoju jau vairākus gadus, ir juno.co.uk. Vecākas plates skatos discogs.com.

Tas taču nav interneta veikals! (discogs.com)

Jā, tā ir kā muzikālā enciklopēdija, katalogs, bet tur ir arī tāda lieta, ka tās vietnes lietotāji izliek pārdošanā savas vecās plates. Vēl izmantoju dažus veikalus. Piemēram, phonicarecords.com. Taču zemākās cenas ir juno.co.uk. Tas attiecas arī uz piegādes cenām.

Arguments, ka vinilā vari dabūt jauno mūziku ātrāk, ir primārais, kas runā par labu spēlēšanai no platēm, vai esi arī no tiem, kas uzsver, ka no vinila taču labāk skan un vispār ir foršāk spēlēt?

Zini, ir tā...
Arī tad, kad vinils bija izplatīts daudz vairāk nekā tagad, bija pietiekami daudz plašu, kas skanēja slikti! Salīdzinot skanējuma kvalitāti, tagad digitālais pat dažreiz ir labāks frekvenču ziņā.

Klubos vispār jūt šīs atšķirības? Tu varbūt jūti, bet lielākā daļa auditorijas taču nē!

Atkarīgs no skaņu sistēmas. Jo kvalitatīvāka tā ir, jo vairāk tu tās atšķirības izjūti.

Tas skaidrs, bet vai Rīgā vispār ir tādas vietas, kurās visi šo atšķirību varētu izjust?

Nnnu, nezinu. Man šķiet, ka nē.

Sanāk, ka daudziem dīdžejiem spēlēšana no vinila ir tāda kā poza. Smukāk izskatās, stilīgāk...

Es domāju, ka tie dīdžeji, kuri vēl joprojām spēlē plates, diez vai ir jauni. Drīzāk tie ir tie, kuri sāka spēlēt jau deviņdesmitajos gados, kad vinils šajā mūzikā bija galvenais nesējs. Es pats arī savu kolekciju neesmu nekur aizdevis projām, man ir vairāk nekā 4000 plašu. Mēs arī regulāri rīkojam savas ballītes, kurās ar prieku uzspēlējam vecus gabalus.

Kas ir tie «mēs»?

Es un Makss Lomovs. Viņš ir mans draugs, ar kuru kopā strādājam studijā pie savas mūzikas, rīkojam ballītes, un arī projekts danceradio.lv pieder mums abiem.

Un kā tad ar izdevniecību «Amber Muse Records»?

Tā ir mana kompānija. Juridiski esmu valdes priekšsēdētājs, bet arī šajā lietā, protams, darbojamies kopā ar Maksu.

Darbojaties gan kā dīdžeji, gan kā mūzikas producenti. Kad tad gaidīt tavu debijas albumu?

Par albumu nezinu, jo tagad ir daudzi dažādu projektu uzmetumi, kas ir jāpabeidz. Pagaidām albums nebūs.

Nesen Čikāgas producents Delano Smith izdeva savu debijas albumu, lai arī uzskatāms jau par house mūzikas leģendu.

Tagad tā sanāk, ka jaunie producenti pret mūziku izturas vieglāk un piecu gadu laikā ir radījuši jau trīs vai četrus albumus. Veterāni strādā ilgu laiku pie tā, lai tas albums skanētu pabeigti, pamatīgi, lai tam būtu sava kompozīcija.

Daudziem varētu nebūt skaidrs – runājam taču par house mūziku...

Es to drīzāk nosauktu par elektronisko deju mūziku, jo house ir šaurāks jēdziens.

Bet, runājot vispārpieņemtā izpratnē, ja tu cilvēkam saki, ka producē house mūziku, tad viņam varētu rasties neizpratne – kas tur tik daudz ko ņemties? Paņem attiecīgo programmu un uztaisi tos gabalus! Galvenais taču, lai ir bīts, cēlumi, kritumi un viss, nav taču nekāds džezs...

Tāpēc arī visapkārt ir tik daudz jaunu producentu, kuriem tā arī šķiet! No vienas puses mūzikas producēšanas process mūsdienās ir kļuvis daudz vieglāks nekā pirms gadiem 15, bet vajag jau idejas, kā un ko uztaisīt. Līdz ar to profesionālajiem dīdžejiem pēdējo gadu laikā ir arvien grūtāk atlasīt mūziku, ko spēlēt. Ir jānoklausās kaudze mūzikas, kas iznāk katru nedēļu, un jāizvēlas labākais!

Izejas punkts šajā gadījumā varētu būt uzticami izdevēji, kuri jau paši veic šo kvalitatīvo atlasi. Ja viņi tev sūta promo, tad taču vari rēķināties vismaz ar to, ka tas nebūs kaut kas ātrumā mājas datorā uztaisīts un tad iemests interneta plašumos.

Katru nedēļu saņemu apmēram 150 promo singlus, kuros attiecīgi ir vairāki remiksi, un dažreiz nav tik daudz laika, lai paklausītos pat visu to, ko sūta. Galvenokārt klausos jau zināmu producentu mūziku vai tiešām skatos uz tādiem leibliem, kuru iepriekšējās relīzes man ir patikušas. Tad varu rēķināties ar to, ka tas vismaz nebūs kaut kāds sūds. Arī skaņu ierakstu kompānijas, kas izdod mūziku, salīdzinot ar agrākiem laikiem, izjūt daudz lielāku konkurenci un viņiem ir jāiegulda lielāka nauda un vairāk laika, lai reklamētu savu izvēlēto mūziku. Tagad jau jebkurš, kurš vēlas, var savā datorā uztaisīt mūziku un izlikt to pārdošanā online veikalos.

Tajā pašā «Juno»! Nesen to ļoti veiksmīgi izdarīja mūsu pašu DJ Rudd.

Jā, tur laikam arī.

Liksim mierā pirkšanu un pārdošanu. Par ballītēm – kur tevi tagad iespējams dzirdēt Rīgā bez radio ētera?

Reizi mēnesī rīkojam savas ballītes «Amber Muse Gathering». Tā jau trešo gadu. Klubos kā rezidentdīdžejs vairs nestrādāju. Nav arī daudz tādu klubu palicis, kur to varētu darīt. «Essential» jau ir savi rezidenti, «Club Kino» arī. Man ir interesantāk strādāt ar savu auditoriju. Pagājušogad sadarbojāmies ar vienu viesnīcas bāru, šogad pirmos pasākumus uztaisījām «Club Kino», bet mēs arvien meklējam jaunas vietas.

Kā tu savāc to savu auditoriju – ar radio vai vēl kādu citu kanālu palīdzību?

Protams, ar raidījumu, bet ļoti palīdz arī sociālo mediju tīkli, kas ir lielisks veids, kā komunicēt ar cilvēkiem. Arī pasākumos piefiksējam jaunus cilvēkus, kas ir atnākuši.

2012. gada 14. aprīlī rīko pasākumu par godu savai radio divdesmitgadei. Pastāsti īsumā par jubilejas ballīti!

Tas būs pasākums sestdienā, notiks jaunā vietā, kur vēl neko neesam rīkojuši. Runa ir par klubu «Le Desir», kas ir atvēries nesen un atrodas kluba «Essential» kādreizējās «Pink Room» zāles vietā. Tagad tam ir atsevišķa ieeja, garderobe, tualetes un tā tālāk. Tas ir pietiekami mazs, domāts 150-180 cilvēkiem, tur tad arī būs svinīgais burziņš.

Ieeja būs izredzētajiem vai tiem, kas pirmie atnāks?

Mums, kā vienmēr, ir viesu saraksts, kas veidojas mūsu «Facebook» profilā (sk. raksta resursus – red. piez.) vai e-pastā info@ambermuse.com. Tad tieši tā arī ir – kurš pirmais nāk, tas tiek iekšā!

Torte būs?

Par to vēl jāpadomā. Nav jau gluži dzimšanas diena, bet iespējams, ka vajadzētu.


Bogdan Taran 20 Years On Air


Uz sadaļu RAKSTI
free counters
28.10.2018.
Google+